Jūs atrodaties šeit

Galvassāpju vienība

Kāpēc sāp galva?

Galvassāpes ir viena no biežākajām sūdzībām ģimenes ārstu kabinetos. Dažāda veida galvassāpes sastopamas gandrīz katram otrajam pasaules iedzīvotājam.

Visas galvassāpes iedala:

1) Primāru galvassāpju gadījumā izmeklējot, veicot analīzes, vai veicot papildus radioloģiskus izmeklējumus, nevar sāpēm atrast iemeslu. Šīs galvassāpes ir visbiežākās, un reizēm nozīmīgi ietekmē cilvēka dzīvi, taču nav dzīvībai bīstamas.  Pie šīs grupas pieskaita migrēnu, saspringuma tipa galvssāpes, un dažas citas.

2) Sekundāras galvassāpes ir saistītas ar kādu citu saslimšanu. Tās var būt gan pie apsaldēšanās vai kakla spondilozes vai pēc alkohola lietošanas, bet arī pie galvas traumas, asins izplūduma smadzenēs, smadzeņu apvalku iekaisuma.

Ārsta pirmais uzdevums ir noteikt, kura veida galvassāpes tās ir, jo ārstēšanas taktika atšķiras. 

Sāpes ir  svarīgas izdzīvošanai, jo brīdina, ka ķermenī kaut kas nav kārtībā. Ja galvassāpes traucē un  tām  nevar noteikt iemeslu, noteikti vajadzētu vērsties pie ārsta, lai noskaidrotu, vai galvassāpes nav par kādu citu slimību brīdinošs simptoms.

Galvassāpju vienības mērķis ir izmeklēt un ārstēt sarežģītu galvas un sejas sāpju pacientus. Vienībā strādā pieredzējuši savas nozares speciālisti, kas ikdienā aprūpē dažādus galvassāpju pacientus.

Ārsta vizītē galvassāpju pacients tiek mērķtiecīgi izmeklēts un iztaujāts par galvassāpju raksturīgajām iezīmēm un to biežumu, stiprumu. Tiek uzdoti jautājumi arī par citām saslimšanām, jo dažādas hroniskas saslimšanas, piemēram, paaugstināts asinsspiediens, cukura diabēts, muguras sāpes un citas, var pastiprināt galvassāpes. Bieži saasinoties blakus saslimšanām pastiprinās arī galvassāpes, tamdēļ nepieciešama to rūpīga ārstēšana. Lielākoties galvassāpju diagnozes uzstādīšanai nav nepieciešami papildus izmeklējumi vai analīzes, tomēr atsevišķos gadījumos speciālists var tādus rekomendēt.

Kopumā pasaulē visbiežāk sastopamās primārās galvassāpes ir migrēna un saspringuma tipa galvassāpes.

Migrēna parasti norit ar vidēji stiprām vai stiprām atkārtotām galvassāpju epizodēm, kuras ilgst 4-72 stundas. Biežāk galvassāpes ir vienpusējas, pārsvarā deniņos,  galvassāpju puses var mainīties, var sāpēt arī visa galva. Galvassāpes ir pulsējošas un tās pavada nepatika pret skaņu, gaismu, smaržām. Galvassāpes var pavadīt slikta dūša, pat vemšana. Veicot ikdienas kustības, piemēram, uzkāpjot pa trepēm, vai papurinot galvu, parasti migrēnas galvassāpes pastiprinās. Daļai migrēnas slimnieku ir savdabīgas sajūtas pirms galvassāpēm, piemēram, redzes, runas, jušanas traucējumiem, šādus migrēnu pavadošus simptomus sauc par migrēnas auru; šie simptomi var būt saistīti arī ar nopietnām neiroloģiskām saslimšanām, tāpēc, tiem būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība.

Saspringuma tipa galvassāpes bieži ir vieglas vai vidēji stipras, spiedoša rakstura un parasti sāpes ir abās galvas pusēs vienmērīgi- deniņu, pieres vai pakauša rajonos; galvassāpju epizodes ilgums ir no 30 minūtēm līdz 7 dienām. Saspringuma tipa galvassāpes retumis pavada nepatika pret skaņu, gaismu, un nav raksturīga slikta dūša vai vemšana. Saspringuma tipa galvassāpju laikā bieži ir iespējams turpināt uzsāktās ikdienas aktivitātes.

Jāpatur prātā, ka vienā reizē cilvēks var slimot ar vairākām- dažāda veida galvassāpēm, piemēram, retām migrēnas epizodēm, bet biežākām saspringuma tipa galvassāpēm, tādā gadījumā ārsts parasti uzstāda abas šīs diagnozes reizē. Bez augstāk minētajām galvassāpēm, izšķir vēl daudz dažādus galvassāpju veidus, bet lai precīzāk uzzinātu kādas galvassāpes traucē tieši Jūs, būtu vajadzīga konsultācija pie galvassāpju speciālista vai algologa (sāpju ārsta).

Galvassāpju ārstēšana

Galvassāpju pacientu dzīvē ļoti lielu nozīmi ieņem ikdienas režīma ievērošana- sabalansēts darba un atpūtas ritms, regulāras maltītes un pietiekams ūdens daudzums. Labvēīga ietekme ir pastaigām, fiziskām aktivitātēm, kas palīdzēs ne vien uzturēt veselu fizisko ķermeni, bet arī paaugstinās cilvēka izturību pret sāpju kairinājumiem un stresu.

Medikamenta izvēle ir atkarīga no galvassāpju veida un iepriekš lietoto medikamentu pieredzes, kā arī no esošajām blakus saslimšanām.

Izšķir divu veidu medikamentozu galvassāpju ārstēšanu

Ārstē atsevišķu galvassāpju lēkmi. Parasti tie ir pretsāpju/pretiekaisuma līdzekļi, kurus ieteicams lietot 20-30 minūšu laikā no sāpju parādīšanās brīža. Lielākoties šie līdzekļi ir nopērkami bez receptes, tomēr tos ieteicams lietot konsultējoties ar ārstu un ne biežāk kā 3 reizes nedēļā.

Profilaktiski lietojami medikamenti. Tie ir dažādu grupu medikamenti, daļa no tiem sākotnēji ir radīti citu slimību ārstēšanā, bet tiek izmantoti biežu galvassāpju ārstēšanā, piemēram, antidepresanti, antikonvulsanti vai asinsspiedienu mazinoši līdzekļi. Ārsts tos nozīmē lietošanai kartu dienu, pēc noteiktas shēmas. Latvijā pieejami arī jaunās paaudzes- speciāli migrēnai radītie- profilaktiskie ārstēšanas līdzekļi. To vajadzība un lietošana vienmēr jāizrunā ar galvassāpju speciālistu. Profilaktiski galvassāpes ārstējoši līdzekļi tiek nozīmēti lai kopumā mazinātu migrēnas stiprumu, biežumu un saīsinātu galvassāpju lēkmju garumu. Profilaktiskas galvassāpju ārstēšanas galvenais mērķis ir panākt, lai atsevišķas galvassāpju lēkmes laikā lietotie papildus medikamenti iedarbotos labāk un ātrāk.

Bez medikamentiem, galvassāpju profilaksē var lietot arī dažādus uztura bagātinātājus un augu valsts līdzekļus, arī šos līdzekļus parasti lieto kursu veidā 1-4 mēnešu garumā, 1-2 reizes gadā. Tie uztura bagātinātāji, kas varētu atvieglot galvassāpes ir magnijs, B2 vitamīns (riboflavīns), D3 vitamīns, Koenzīms Q10.

Stacionāra “Gaiļezers” Galvassāpju vienība darbojas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas sastāvā. Galvassāpju vienībā strādā pieredzējuši savas nozares speciālisti, kas ikdienā aprūpē dažādus galvassāpju pacientus. Vienības ārsti nodrošina pacientiem ambulatorās konsultācijas, sniedz rekomendācijas sāpju ārstēšanai un papildus izmeklējumiem, pēc nepieciešamības tiek veiktas arī pretsāpju blokādes. Izvērtējot katru individuālo gadījumu, Galvassāpju vienība nodrošina arī pacientu stacionāro izmeklēšanu un ārstēšanu.

Galvassāpju vienības ārstes:

         

Dr. Līga Mekša, sertificēta neiroloģe, algoloģe, sertificēta neirosonoloģijas metodē, Rīgas Stradiņa universitātes lektore.

Dr. Daina Jēgere, sertificēta neiroloģe, algoloģe, sertificēta neirosonoloģijas metodē, Rīgas Stradiņa universitātes lektore.

Dr. Linda Zvaune, sertificēta neiroloģe, algoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes lektore.


Pilnvērtīgai galvassāpju aprūpei Galvassāpju vienība sadarbojas arī ar citu sāpju ārstēšanā iesaistītu specialitāšu ārstiem, pēc nepieciešamības veidojot arī konsīlijus.

Īpaši cieši sadarbojamies ar:

Stacionāra “Gaiļezers” anesteziologu-reanimatologu, algologu, Latvijas Sāpju Izpētes biedrības vadītāju Dr. Mihailu Aronu.

Stacionāra “Gaiļezers” Klīnisko psiholoģi Jeļenu Harlamovu.

Stacionāra “Gaiļezers” Rehabilitācijas klīnikas speciālistiem - rehabilitologiem un fizioterapeitiem.

Stacionāra “Biķernieki” Oftalmoloģijas klīnikas speciālistiem.


Lai pieteiktos speciālista konsultācijai:

  • zvaniet pa tālruni (+371) 67000610

vai


Informācija atjaunota: 2020.10.15 - 9:14