Jūs atrodaties šeit

Rīgas Austrumu slimnīcas infektologi informē par pirmās Covid-19 pacientes ārstēšanas gaitu

04.03.2020

Šodien Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas vadošie infektoloģijas speciālisti informēja plašāku sabiedrību par jauno COVID-19 vīrusu – tā diagnostiku, simptomiem, slimības norises gaitu un pacienta novērošanas algoritmiem, kā arī mediķu rīcību, kas vērsta, lai pacienti saņemtu visu nepieciešamo palīdzību, nonākot un ārstējoties Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Latvijas Infektoloģijas centrs.

Attēlā no kreisās puses - Velga Ķūse, stacionāra Latvijas Infektoloģijas centrs virsārste, prof. Ludmila Vīksna, infektoloģijas galvenā speciāliste, Jeļena Storoženko slimnīcas Laboratorijas dienesta Laboratorijas LIC vadītāja, dr.Ludmila Ivančenko, ārsts infektologs

Par pacientes ārstēšanas gaitu

Pacientei, kura atgriezusies no jaunā koronavīrusa infekcijas skartās teritorijas, šī gada 2. martā laboratoriski tika apstiprināta COVID-19 infekcija.

Atbilstoši šobrīd noteiktajai kārtībai, pacients, kuram ir laboratoriski apstiprināta COVID-19, ir jānogādā stacionārā. Pie pacientes, kura tobrīd atradās mājās, devās Neatliekamās medicīnas palīdzības dienesta brigāde un nogādāja viņu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Latvijas Infektoloģijas centrs.

Velga Ķūse, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Latvijas Infektoloģijas centrs virsārste: „Atrodoties Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Latvijas Infektoloģijas centrs pacientes veselības stāvoklis bija viegls, slimības simptomu vairs nebija – ne reizi nebija paaugstināta temperatūra, kas iepriekš bija iemesls, kādēļ paciente bija informējusi Neatliekamās medicīnas palīdzības dienestu par savu veselības stāvokli. Nebija arī citu simptomu.

Velga Ķūse, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Latvijas Infektoloģijas centrs virsārste

Jeļena Storoženko, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Laboratorijas dienesta Laboratorijas Latvijas Infektoloģijas centrs vadītāja: „Pacientei tika veikta atkārtota laboratoriskā parauga ņemšana un testēšana. Testa rezultāti bija negatīvi – netika apstiprināta vīrusa klātbūtne organismā.”

Jeļena Storoženko, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Laboratorijas dienesta Laboratorijas Latvijas Infektoloģijas centrs vadītāja

Velga Ķūse, „Atbilstoši veselības stāvoklim pacientei nebija nepieciešams turpināt ārstēšanos stacionārā un viņa tika izrakstīta. Vienlaikus pacientei tika sniegti vairāki ieteikumi. Piemēram, viņai turpmākās 14 dienas jāatrodas mājās - ģimenes ārsta uzraudzībā un kopā ar pārējiem ģimenes locekļiem jāturpina novērot veselības stāvokli. Ja šajā periodā parādās kādi elpceļu slimības simptomi viņai vai citam ģimenes loceklim, atkārtoti telefoniski jāsazinās ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu pa tālruni 113. Arī pacientes tuvajām kontaktpersonām jāturpina īstenot noteiktie pasākumi.”

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām pacientam ar COVID-19 infekcijas izveseļošanās gadījumā veicami divi kontroles testi, līdz ar to, pacientei jau šodien mājas apstākļos tika paņemti paraugi - vēl vienai laboratoriskai pārbaudei.

Atbilstoši Eiropas Savienības valstīs un citur pasaulē esošajai praksei pacientiem, kuriem COVID-19 infekcijas norise ir viegla NAV nepieciešams atrasties slimnīcā, šie pacienti ārstējas mājās. Piemēram, pašreiz Itālijā gandrīz puse no pacientiem ar apstiprinātu COVID-19 infekciju ārstējās mājās.

Vai un kāpēc var atšķirties laboratoriskās izmeklēšanas rezultāti vienas dienas ietvaros?

Profesore Ludmila Vīksna, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģijas galvenā speciāliste: „Cilvēku organisma reakcija uz slimības ierosinātāju – šinī gadījumā vīrusu var būt atšķirīga. Kā norāda Pasaules Veselības organizācija, tad lielākā daļa – ap 80% no COVID -19 pacientiem slimību pārslimo viegli, dažreiz infekcija norīt vispār bez simptomiem. Būtisks faktors ir cilvēka vispārējais veselības stāvoklis, imunitāte (spēcīga vai novājināta). No šiem faktoriem ir atkarīgs arī vīrusa daudzums organismā un simptomu smagums. Pie labvēlīgie apstākļiem – labs vispārējās veselības stāvoklis, spēcīga imunitāte, individuālas organisma īpatnības – var būt novērojama zema vīrusa koncentrācija un slimība var tikt pārslimota viegli un īsākā laika periodā.

Profesore Ludmila Vīksna, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģijas galvenā speciāliste

Kā būs turpmāk? Vai arī turpmāk pacienti slimnīcā uzturēsies tik īsu laiku?

Ludmila Ivančenko, ārsts-infektologs: „Tāpat kā pie jebkuras slimības, pacienta ārstēšanas gaitu kontrolē un par nepieciešamajiem pasākumiem lemj ārstējošais ārsts, ņemot vērā slimības klīnisko gaitu un medicīniskās indikācijas.”

Dr. Ludmila Ivančenko, ārsts infektologs​​​​​

Profesore Ludmila Vīksna, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģijas galvenā speciāliste: "Patreiz nevaram prognozēt, cik ātra būs citu pacientu atveseļošanās. Līdz šim brīdim pieejamie pētījumi par COVID-19 liecina, ka aptuveni 80% pārslimo viegli, bet daļā gadījumu slimības gaita ir smaga un pacienti ārstējas slimnīcā vairākas nedēļas.”

Attēlā no kreisās puses - Velga Ķūse,stacionāra Latvijas Infektoloģijas centrs virsārste, Imants Paeglītis, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs un infektoloģijas galvenā speciāliste, prof. Ludmila Vīksna

Informācija atjaunota: 2020.03.04 - 14:09