Jūs atrodaties šeit

Onkoloģiskajiem pacientiem Rīgas Austrumu slimnīcā sniedz psihoemocionālu atbalstu

04.02.2020

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā jaunizveidotajā Psihoemocionālā atbalsta centrā onkoloģiskie pacienti un viņu tuvinieki aktīvi meklē psiholoģisku palīdzību un atbalstu, vēršoties pie dažādu jomu speciālistiem – psihologiem, psihoterapeitiem, fizisko aktivitāšu speciālistiem, mākslu terapeitiem un citiem profesionāļiem.

Imants Paeglītis, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs: “Aicinu onkoloģiskos pacientus un arī viņu tuviniekus vērsties un saņemt profesionāļu atbalstu, kas Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā ir pieejams bez maksas. Būtiski, ka pacienti var saņemt palīdzību uzreiz, kad tā viņiem ir nepieciešama – vienkārši atnākot uz pirmo konsultāciju pie speciālistiem Psihoemocionālā atbalsta centrā, kas atrodas Latvijas Onkoloģijas centra 1. stāvā.”

Lai gan Psihoemocionālā atbalsta centrs savu darbību uzsāka pirms trim mēnešiem, pagājušā gada 1.novembrī, konsultācijas un palīdzība emocionāli smagās un sarežģītās dzīves situācijās  sniegta aptuveni 400 cilvēkiem. Pārsvarā tie ir onkoloģiskie pacienti un viņu tuvinieki, kas vērsušies pēc palīdzības, uzzinot diagnozi, kā arī pacienti, kas piedzīvo dažādus veselības un arī attiecību sarežģījumus ārstēšanās procesa gaitā.

Psiholoģiska palīdzība un atbalsts netiek liegts nevienam pacientam, piemēram, itin bieži Psihoemocionālā atbalsta centra darbinieki dodas pie guļošiem pacientiem uz nodaļām. Dažkārt kopā ar mediķiem tiek risinātas dažādas sarežģītas situācijas, komunicējot pacientiem un mediķiem.

Gunita Berķe, Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības „Dzīvības koks” vadītāja: “Tās ir situācijas, kad pacienti ir ļoti satraukti un norūpējušies par gaidāmo ārstēšanās procesu un/vai ieslīguši depresīvā garastāvoklī, kad “viss ir slikti” un “ir bezizeja”. Tādos gadījumos virsmāsas vai ārsti vēršas pie mūsu speciālistiem un mēs esam kā starpnieki. Runājam ar pacientiem un skaidrojam atkārtoti neskaidros jautājumus par ārstēšanās procesu, jo bieži vien ārsta iepriekš teiktais uztraukumā nav sadzirdēts. Mūsu speciālisti jautā slimnīcas stacionāru mediķiem, noskaidro un precizē, un tad papildus skaidro šos klientiem aktuālos jautājumus. Jāuzsver, ka vienmēr sniedzam atgriezenisko saiti – skaidrojam mediķiem, kādi bija (varēja būt) iemesli saasinātai pacienta reakcijai.”

Psihoemocionālā atbalsta centra darbiniekiem un terapeitiem ir izveidojusies savstarpēji atbalstoša sadarbība ar Latvijas Onkoloģijas centra un stacionāra “Gaiļezers” nodaļu ārstiem un virsmāsām, Tāpat ikdienā pēc palīdzības un atbalsta vēršas pacienti (un viņu tuvinieki) arī no citiem Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāriem, piemēram, “Biķernieku” Paliatīvās aprūpes nodaļas. Tuvākajā laikā Psihoemocionālā atbalsta centra darbinieki plāno doties uz  Tuberkulozes un plaušu slimību centru, lai informētu mediķus un veicinātu sadarbību. Pacienti, kas pirmo reizi uzzina diagnozi, bieži vien tiek aicināti apmeklēt Psihoemocionālā atbalsta centru. Stacionāru virsmāsām un ārstiem ir vizītkartes, kas satur informāciju par Psihoemocionālā atbalsta centra atrašanās vietu, darba laikiem, telefona numuru un kādi speciālisti sniedz palīdzību ikdienā.

Šobrīd daudziem pacientiem/klientiem jau ir izveidots pieraksts uz vairākām individuālām konsultācijām pie psihoterapeita, psihologa, fizioterapeita un mākslas terapeitiem. Tāpat Psihoemocionālā atbalsta centrā norit dažādas grupu terapijas nodarbības, piemēram, darbojas drāmas un mūzikas terapijas grupas, kā arī fizisko aktivitāšu grupa.

 

Izziņai. Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība „Dzīvības koks” jau 10 gadus veiksmīgi īsteno onkoloģisko pacientu psihosociālo rehabilitāciju. Palīdzība pacientiem un viņu piederīgajiem tiek sniegta programmas „Spēka Avots” ietvaros. Tā izstrādāta sadarbībā ar veselības nozares ekspertiem un speciālistiem, balstoties Eiropas valstu pieredzē.

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā ārstējas aptuveni 75 % no visiem onkoloģiskajiem pacientiem Latvijā. No kopējā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pacientu skaita - onkoloģisko pacientu īpatsvars ir tuvu 30%. Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ir lielākā ārstniecības iestāde valstī.
 

Psihoemocionālā atbalsta centra darbinieku/konsultantu atziņas, vērtējot līdzšinējo darbību:


Maija Romaško-Burkevica, sertificēta mākslas (drāmas) terapeite, Latvijas Mākslu terapijas asociāciju apvienības valdes priekšsēdētāja, Latvijas Drāmas terapijas asociācijas valdes locekle, RSU lektore:
„Lielākā atšķirība strādājot ar cilvēkiem, kuri saskārušies ar onkoloģisku saslimšanu - šī diagnoze "apstādina dzīvi uz pauzi". Ir jāpārvērtē sava dzīve. Nekas vairs nebūs kā agrāk. Pārmaiņas skar pilnīgi visas dzīves jomas. Taču, mērķtiecīgi apzinoties savus resursus un iespējas vairumu no grūtībām un problēmām iespējams sakārtot un dzīvot pilnvērtīgi.
Visbiežāk ir jāpalīdz cilvēkiem atbrīvoties no uzkrātiem pārdzīvojumiem un  emocijām, kuras nevar vai negrib paust saviem radiem, draugiem un tuviniekiem, jo šķiet, ka dalīties par savām jūtām varētu būt pārāk apgrūtinoši viņiem. Savukārt, tuviniekiem un apkārtējiem varētu būt ļoti sarežģīti uzklausīt tik spēcīgus pārdzīvojumus, kurus nav iespējams atrisināt uzreiz.
Visbiežāk cilvēki meklē emocionālu atbalstu un uzklausīšanu. Vēršas pie centra darbiniekiem, jo cer, ka tiks uzklausīti bez pārmetumiem, ar tūlītējiem problēmu risinājumiem un ar izpratni par sarežģīto situāciju.
Mani novērojumi liecina, ka pacienti no reģioniem visbiežāk nevēlas nevienu apgrūtināt ar savām problēmām, jo pieraduši, ka pašiem ar visu ir jātiek galā. Savā reģionā tādu atbalstu bieži vien nav iespējams saņemt, jo komūna ir pārāk cieša un visi par visu uzzina, tas rada nevēlēšanos dalīties ar apkārtējiem par savām grūtībām un vajadzībām.
Vēlos uzsvērt, ka esam gandarīti - ārsti un virsmāsas ir atsaucīgi un vērsti uz sadarbību, labprāt iesaistās pacientu informēšanā par atbalsta iespējām, īpaši, ja pacienti ir emocionāli un apjukuši par notiekošo ārstēšanās procesa gaitu. Reizēm ārsti novirza uz centru arī pacientu tuviniekus, ja viņiem šķiet, ka ir nepieciešams psiholoģiskais atbalsts vai atbrīvoties no sasprindzinājuma, ko rada pacienta aprūpe un sarežģītais veselības stāvoklis."

 


Elīna Cauna, mākslas terapeite - sertificēta deju un kustību terapeite:
„Kā veselības aprūpes speciāliste, kas strādā ar deju un kustību, es zinu, cik svarīgi ir, kā tiešā tā arī simboliskā nozīmē, spēt ‘’atbalstīties’’ brīdī, kad zūd līdzsvars. Onkoloģiskas saslimšanas specifika var radīt bažas, apjukumu un neskaidrību, un klienti mēdz godīgi atzīt: ‘’Esmu nobijies, nesaprotu, ko darīt?’’. Šajos gadījumos Psihoemocionālā atbalsta centrs ir tā vieta, kur gūt drošības izjūtu un skaidrību par personiski būtiskām tēmām dažādos saslimšanas posmos. Mani ikdienā uzrunā princips – atvērtas durvis tiem, kam ir nepieciešams atbalsts, iedrošinājums, informācija un pieņemšana.”

 


Kristīne Vende - Kotova, mākslas terapeite - sertificēta deju un kustību terapeite:
„Psihoemocionālā atbalsta centrā esmu deju un kustību terapeite, bet sniedzu arī psiholoģisku atbalstu. Strādājot šeit, ik dienas nonāku līdz atziņai - cik ļoti cilvēkiem svarīgi un būtiski, lai viņus patiesi uzklausa un arī sniedz atbalstu. Palīdzam ne tikai pacientiem un viņu tuviniekiem, bet arī ārstiem un virsmāsām, kas ir ļoti vērsti uz sadarbību.”

 


Ramona Kokina, sociālais darbinieks:
„Ikdienā palīdzu pacientiem un viņu tuviniekiem mazināt trauksmi, stresu un nomāktu garastāvokli. Mērķis ir panākt, lai cilvēks apzinātu, pieņemtu savu diagnozi un iemācītos ar to dzīvot jeb varētu adaptēties slimības diktētām pārmaiņām. Tas veicina pacienta līdzestību slimības ārstēšanā un attiecīgi labākus ārstēšanas rezultātus. Pacients iemācās labsajūtas kontroles tehnikas un ir harmoniskāks. Arī tuviniekiem tiek sniegts nepieciešamais atbalsts, jo onkoloģiska saslimšana neizbēgami ievieš pārmaiņas ģimenes locekļu savstarpējās attiecībās.”

 


Simona Orinska, mākslas terapeite - sertificēta deju un kustību terapeite:
„Kopumā onkoloģijas pacientu grūtības ir kompleksas – tās skar gan personisko, ģimenes attiecību, sociālo līmeni, komunikāciju ar ārstiem, saslimšanas komplikācijas un/vai blaknes. Mana pieredze rāda, ka primāri ir nepieciešams emocionāls atbalsts un klātbūtne situācijās, kad pacients jūtas apjucis, trauksmains, dusmīgs, vainīgs, skumjš, pamests, piedzīvo zaudējumu vai bailes. Kustību tehnikas un elpošanas prakses palīdz atjaunot zudušo saikni starp emocijām, ķermeni un domāšanu, kā arī stimulē meklēt resursus sevī un apkārtnē dzīves spēka stiprināšanai.”

 


Elita Keiša, psiholoģe

 


Jana Duhovska, mākslas terapeite - sertificēta mūzikas terapeite

 


Kitija Janele, medicīnas māsa

 


Sindija Meluškāne, mākslas terapeite - sertificēta drāmas terapeite

Informācija atjaunota: 2020.02.04 - 12:45