Jūs atrodaties šeit

Gadu mijas nakts Neatliekamās palīdzības klīnikā salīdzinoši mierīga

02.01.2019

Gadu mijas nakts Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā aizvadīta salīdzinoši mierīgi, stāsta klīnikas ārste Sandra Seimane. Palīdzību meklējuši ap 150 pacientu, taču nevienam no viņiem nav bijušas smagas dzīvībai bīstamas traumas. Kā ierasts svētku laikā, daudziem konstatēta alkohola klātbūtne.

Jau ziņots, ka garāku brīvdienu laikā cilvēki Neatliekamās palīdzības klīniku izmanto ģimenes ārsta vietā, piemēram, recepšu iegūšanai, kas laicīgi nav sagādātas, vai citu problēmu risināšanā, kuras varēja atrisināt iepriekš, vai kas neprasa tūlītēju iejaukšanos. Tāpat ierasts, ka, nevēloties gaidīt, cilvēki ierodas slimnīcā, lai veiktu plānveida izmeklējumus. Tā tas bijis arī šoreiz. Tomēr jāatgādina, ka  situācijās, ja pacientam nav dzīvības apdraudējuma, pakalpojumiem var tikt piemērota maksa saskaņā ar pakalpojumu cenrādi. Ja tomēr pacients vēlas saņemt ārsta konsultāciju vai izmeklējumu Neatliekamās palīdzības klīnikā, ir jārēķinās, ka var nākties gaidīt pat vairākas stundas, jo prioritāri palīdzība tiek sniegta pacientiem kritiskā stāvoklī.

Īpaši jāizceļ tas, ka šī ir bijusi pirmā gadu mijas nakts kopš daudziem gadiem, kad klīnikā nav nonācis neviens pacients, kurš būtu smagi cietis petaržu laišanas laikā. Apdegumu centrā nonāca viens cilvēksar nelielu sejas traumu pēc petardes palaišanas, tomēr ārsti viņa stāvokli raksturo kā vieglu, negadījumā acis nebija cietušas. Jānorāda, ka pērn cietušo skaits, kas pirotehnikas neuzmanīgas lietošanas rezultātā gadumijā guva smagas traumas, bija rekordliels – 12 cilvēki.

Rīgas Austrumu slimnīcā strādā lielākā neatliekamās palīdzības klīnika valstī, ik nedēļu šeit nonāk vairāk nekā 1200 pacienti, ar neatliekamās palīdzības brigādēm tiek ievesti aptuveni 60 procenti, pārējie ierodas paši. Tikai 20 procentiem no visiem ir patiešām dzīvību apdraudošas saslimšanas, piemēram, infarkts, insults, politraumas, durtas brūces. Tālāka stacionēšana ir nepieciešama 30 procentiem no visiem klīnikā nonākušajiem: „Tas nozīmē, ka pārējiem faktiski ir bijusi nepieciešama ambulatorā palīdzība, kuru lielākā daļā gadījumu varēja sniegt ģimenes ārsti,” uzsver klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs. Zīmīgi, ka puse no visiem, kuri klīnikā ierodas paši, ir cilvēki, kas mērojuši ceļu no dažādiem Latvijas reģioniem.

Inguna Potetinova/ preses sekretāre

 

Informācija atjaunota: 2019.01.02 - 14:59