Jūs atrodaties šeit

Atzīmē starptautisko Plaušu Vēža dienu - stādot mūžzaļo rododendru

31.07.2020

Ik gadu, 1.augustā, pasaulē tiek atzīmēta Plaušu Vēža diena (World Lung Cancer Day). Lai vērstu plašākas sabiedrības uzmanību plaušu vēža agrīnas diagnostikas un ārstēšanas jautājumiem, šodien (piektdien), 31. jūlijā iepretim Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāram „Latvijas Onkoloģijas centrs” simboliski tika iestādīts mūžzaļais rododendrs, kā cerības un ticības apliecinājums tam, ka pēdējos divos gados notikušās pozitīvās pārmaiņas plaušu vēža terapijā un diagnostikā turpināsies.

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā plaušu vēža ārstēšana notiek stacionāros – "Plaušu slimību un tuberkulozes centrs", "Latvijas Onkoloģijas centrs" un "Gaiļezers". Lai uzlabotu pacientu aprūpi stacionārā "Tuberkulozes un plaušu slimību centrs" darbu uzsācis Ārstu multidisciplinārais konsīlijs plaušu onkoloģiskajiem pacientiem, kurā no gada sākuma jau konsultēti 309 pacienti. No pagājušā gada valsts apmaksā arī pozitronu emisijas datortomogrāfijas (PET) izmeklējumu pacientiem ar plaušu vēzi.  Gan izmeklējumu metodes, gan ķirurģiskās operācijas Latvijā kļūst mazāk invazīvas un pacienti pēc tām ātrāk atkopjas. No šī gada marta mēneša valsts Kompensējamo zāļu saraksts ir papildināts ar nozīmīgiem medikamentiem plaušu vēža ārstēšanai, kas var pagarināt pacienta dzīvildzi par vairākiem gadiem, kā arī būtiski uzlabo dzīves kvalitāti.

Latvijā plaušu vēzi ik gadu atklāj (reģistrē) vairāk kā 1000 cilvēkiem. Diemžēl statistika joprojām ir skarba – divas trešdaļas pacientu nomirst pirmajā gadā pēc diagnozes noteikšanas. Ar plaušu vēzi var saslimt arī cilvēki, kuri nesmēķē. Tomēr lielākais vairums pacientu ir smēķētāji.

Plaušu vēzi iespējams diagnosticēt, veicot rentgenoloģisku izmeklēšanu, datortomogrāfiju vai bronhoskopiju. Tomēr pirmajās stadijās tas var neizraisīt nekādus pamanāmus simptomus. Visbiežāk to atklāj tikai III vai IV stadijā, kad parādās tādi simptomi kā, piemēram, pazeminātas darbaspējas, aizdusa,  nepārejošs klepus, krēpas ar asins piejaukumu, balss aizsmakums, svīšana, krišanās svarā bez iemesla, sāpes krūtīs - elpojot, ēdot, klepojot, ir palielināti padušu un kakla rajona limfmezgli,  galvassāpes, sāpes kaulos,  pieaugošs nogurums.

Vairāk informācijas šeit

Imants Paeglītis, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs: "Esmu gandarīts, ka līdzšinējā sadarbība starp onkoloģisko pacientu atbalsta biedrībām un Rīgas Austrumu slimnīcas vadību ir bijusi vērsta uz pacientu ārstēšanās apstākļu uzlabošanu. Vienlaikus šis simboliskais pasākums apliecina pacientu uzticēšanos mūsu slimnīcas ārstiem, kas dara visu iespējamo, lai palīdzētu ikvienam pacientam, kas ārstējas mūsu slimnīcā."

Attēlā: Asoc.prof. Iveta Kudaba, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas onkoloģijas galvenā speciāliste, Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas Ķīmijterapijas dienas stacionāra vadītāja un Māris Apšvalks, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas torokālās ķiruģijas galvenais speciālists.

Asoc.prof. Iveta Kudaba, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas onkoloģijas galvenā speciāliste, Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas Ķīmijterapijas dienas stacionāra vadītāja: "Viens no būtiskākajiem nosacījumi plaušu vēža efektīvai diagnostikai un ārstēšanai, pirmkārt, ir sabiedrības veselība, kas ietver profilaksi, ar ko iespējams novērst vajadzību vispār uzsākt plaušu vēža ārstēšanu. Otrkārt, savlaicīga un pēc iespējas agrīnāka diagnostika, jo plaušu vēzi diemžēl ir sarežģīti diagnosticēt. Slēptas klīniskās gaitas dēļ, tas nereti tiek atklāts jau vēlīnā stadijā. Trešais svarīgais aspekts, par ko šobrīd jau ir uzsākta saruna, ir specifiska ārstēšana, kas nozīmē to, ka konkrētam pacientam tiek piemērota konkrēta ārstēšanas metode. Šis gads plaušu vēža pacientiem ir iezīmējies ar to, ka ir pieejami jauni medikamenti, tāpat joprojām tiek nodrošināta gan mērķterapija, gan arī imūnterapija, atbilstoši piemērojot tās pacientiem ar jau konkrētām plaušu vēža mutācijām." 

Māris Apšvalks, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas torokālās ķiruģijas galvenais speciālists: "Vēlētos atkal un atkal uzrunāt tos cilvēkus, kas smēķē un aicināt viņus – atmest šo kaitīgo nodarbi. Arī sabiedriskajām organizācijām un onkoloģisko pacientu biedrībām vajadzētu izglītot un aicināt cilvēkus veselīga dzīvesveida virzienā. Kā ikvienā jomā un nozarē – preventīvi pasākumi vienmēr ir lētāki un efektīvāki! Tikai informēts cilvēks spēs izvērtēt riskus un spēs pieņemt saprātīgus lēmumus, kas pasargās no saslimšanas! Lai gan ar plaušu vēzi saslimst arī cilvēki, kas nav smēķējuši un nesmēķē, tomēr galvenā riska grupa ir un paliek cilvēki, kas smēķē. Varbūt tas izklausās pārāk pamācoši, bet manuprāt – nekad nenāk par sliktu atgādināt šo skarbo patiesību, ka plaušu vēzi grūti pamanīt, laikus diagnosticēt un sarežģīti ārstēt."

Harijs Gals, Plaušu vēža pacientu un tuvinieku biedrības valdes loceklis: "Pēdējā gada laikā ir vērojami uzlabojumi veselības aprūpes sistēmā, tas nozīmē, ka arī ārstēšanās process plaušu vēža pacientiem ir kļuvis efektīvāks un rezultatīvāks. Tas nozīmē - pacientiem tiek pagarināta dzīvildze un uzlabota dzīves kvalitāte. Mēs – plaušu vēža pacientu un tuvinieku biedrība – uz notikumiem un dažādiem dzīves pavērsieniem cenšamies raudzīties pozitīvi, turoties pie apziņas, ka: mums ir, mums izdodas, mēs darām un turpināsim darīt vēl vairāk. Vairākus mēnešus gadā šis mūžzaļais rododendrs uzziedēs – būs skaisti ziedi, kas simbolizēs to, ka nākotnē plaušu vēža pacientiem tiks nodrošināta vēl labāka aprūpe un ārstniecības process. Ir ļoti būtiski, lai pacienti spētu noticēt, ka viņiem patiešām tiks nodrošināta nepieciešamā ārstēšana un līdz ar to iedrošināt cilvēkus savlaicīgāk vērsties pie ārstiem pēc palīdzības. Šādā veidā būtiski varam palielināt dzīvu palikušo plaušu vēža pacientu skaitu".

Dobe, kas atrodas iepretim Latvijas Onkoloģijas centram, nu ir papildināta ar vēl vienu krāšņu mūžzaļu augu. :)

Informācija atjaunota: 2020.08.03 - 8:28