Jūs atrodaties šeit

Stacionāra „Gaiļezers” vēsture

Slimnīca „Gaiļezers” tika atklāts 1979.gada 2.martā kā tolaik vismodernākā slimnīca. Pirmais slimnīcas vadītājs bija Jānis Prombergs, kura personība lielā mērā noteica iestādes darba sākumperioda sekmes.

Slimnīca pēc savas ieceres tika veidota kā daudzprofilu iestāde. Tās telpas paredzētas ārstniecības, zinātnes un izglītības darbam, tā ir mācību bāze topošajiem medicīnas darbiniekiem, gan pašmāju, gan ārvalstu studentiem.

Raugoties uz padarīto, „Gaiļezera” vēstures materiālos ar atzīmi „pirmo reizi Latvijā” dokumentēti 37 ieraksti, „pirmo reizi Baltijā” – 5 ieraksti, kā arī bijušajā PSRS un pat pirmo reizi pasaulē, ieviešot jaunu metodi lāzera neiroķirurģijas jomā. Daudzas izmeklēšanas un ārstēšanas metodes savu ceļu uzsākušas „Gaiļezerā”. Kā pirmie Latvijā tika atklāti Zāļu un saindēšanās informācijas centrs, Rīgas pilsētas Endokrīno slimnieku aprūpes centrs, Diabētiskās pēdas kabinets, Insulta vienība un pirmā Baltijā Cukura diabēta slimnieku apmācības klase. Atvērti Hipertensijas un Osteoporozes kabineti, un Bronhiālās astmas slimnieku apmācības kabinets.

Daudzi „Gaiļezera” darbinieki saņēmuši augstāko valsts apbalvojumu - Triju Zvaigžņu ordeni. Vairāki slimnīcas darbinieki apbalvoti ar šā ordeņa goda zīmi.

Šobrīd stacionārs „Gaiļezers” ir lielākā neatliekamās palīdzības daudzprofilu veselības aprūpes iestāde, kas sniedz medicīnisko palīdzību visās svarīgākajās specialitātēs un nodrošina pilnu pacienta izmeklēšanu. Vienlaikus stacionārā „Gaiļezers” attīstīti plānveida ārstnieciskie pakalpojumi, kā arī pieejamas dažādu nozaru speciālistu ambulatorās konsultācijas.

Stacionārā norit mācību darbs, stiprinot sadarbību ar Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Universitāti un veidojot „Gaiļezeru” arī kā zinātnes centru.

Kopš 2008.gada 1.augusta stacionārs "Gaiļezers" ir viens no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāriem.


Informācija atjaunota: 2017.03.03 - 14:57