Jūs atrodaties šeit

Multirezistenta tuberkuloze

Multirezistenta tuberkuloze (MR-TB)

Zāļu rezistence
Tuberkulozes izsaucēja rezistence pret prettuberkulozes zālēm ir pazīstama, kopš tika atklāts pirmais prettuberkulozes medikaments - streptomicīns 1945. gadā. Tomēr, pateicoties zinātnes atklājumiem, jauno medikamentu ieviešanai un kombinētai ķīmijterapijai līdz pat 90-to gadu sākumam zāļu rezistence nebija nopietna problēma TB apkarošanā pasaulē un arī Latvijā. Ļoti straujš rezistences un multirezistences pieaugums reģistrēts kopš 1994.gada.
Tuberkulozes izsaucēja zāļu rezistence ir tās nejutība pret prettuberkulozes zālem - vienu vai vairākām. MR-TB ir specifiska zāļu rezistentās tuberkulozes forma, kas ir rezistenta vismaz pret izoniazīdu un rifampicīnu (diviem pamatmedikamentiem tuberkulozes ārstēšanas režīmā) ar vai bez rezistences pret citiem medikamentiem. Ja attīstās rezistence pret izoniazīdu un rifampicīnu (visefektīvākie I rindas medikamenti) tuberkulozes ārstēšana ir daudz grūtāka.
Kopš 1994.gada zāļu rezistences uzraudzība tiek veikta regulāri. Zāļu rezistence un multirezistence ir sastopama visās valstīs, bet visaugstākā saslimstība ar šo tuberkulozes formu ir Pasaules Veselības Organizācijas Austrumeiropas reģionā (bijušās Padomju Savienības valstīs).
Pēc Pasaules Veselības Organizācijas novērtējuma, katru gadu 488 000 cilvēku saslimst ar multirezistentu tuberkulozi, kas ir saistīts ar nepietiekošām investīcijām tuberkulozes apkarošanā pasaulē, medikamentu trūkumu un to zemo kvalitāti, nepareizu tuberkulozes ārstēšanu un šīs slimības izplatību sabiedrībā. Nopietns drauds tuberkulozes apkarošanā ir ekstensīvi rezistenta tuberkuloze.
Pašreizējā pasaules globalizācijas procesā, pieaugot starptautiskajai ceļošanai un migrācijai, ikvienai valstij pastāv reāls drauds saskarties ar šo problēmu - multirezistentas tuberkulozes uzliesmojumiem.

Kā veidojas MR-TB
Zāļu rezistence un multirezistence ir cilvēku darbības izraisīts fenomens. Zāļu rezistentās tuberkulozes cēloņi ir neregulāra, daļēja vai nepareiza jūtīgās tuberkulozes ārstēšana. Ir ļoti svarīgi, lai ikviens tuberkulozes pacients pildītu nozīmēto ārstēšanas režīmu un tiktu izārstēts. Tādos gadījumos rezistence pret zālēm neveidojas. Rezistence veidojas, ja ārstēšana ir neregulāra, nozīmēts nepareizs ārstēšanas režīms vai nozīmētās zāles ir zemas kvalitātes un neefektīvas. Pacientus, kuriem ir attīstījusies nejutība pret zālēm vai tie ir inficējušies ar rezistentiem TB baciļiem, ir daudz grūtāk izārstēt. Zāļu jutīgo tuberkulozi var izārstēt no 6-8 mēnešiem, lietojot pirmās rindas medikamentus (rifampicīnu, izoniazīdu, pirazinamīdu, etambutolu un streptomicīnu). MR-TB ir izārstējama, bet ir nepieciešams intensīvs 2 gadus ilgs ķīmijterapijas kurss. Otrās rindas medikamenti, kas ir nepieciešami ķīmijterapijas kursam ir: kanamicīns, kapreomicīns, ofloxacīns, ciprofloksacīns, cikloserīns, para-aminosalicil skābe (PAS) un protionamīds. Šāda ārstēšana ir daudz dārgāka, izraisa dažādas zāļu blaknes. MR-TB pacienti, kuriem nav iespējams saņemt ārstēšanu ar II rindas zālēm praktiski nav izārstējami.
MR-TB apkarošana Latvijā
Lai pārvarētu radušos krīzi, veikti visi nepieciešamie pasākumi:

  • ieviesta DOTS stratēģija TB ārstēšanā;
  • 1997.gadā MR-TB ārstēšanai izveidots ārstu konsīlijs un uzsākta MR-TB pacientu ārstēšana ar II rindas zālēm;
  • ieviesta zāļu rezistences uzraudzība;
  • nodibināta MR-TB uzraudzības padome;
  • ar valdības atbalstu iepirktas II rindas zāles šo slimnieku ārstēšanai;
  • infekcijas tālākas izplatīšanās ierobežošanai izveidotas specializētas ārstniecības iestādes;
  • 1998.gadā izstrādāta DOTS-plus programma MR-TB slimnieku ārstēšanai ar individuāliem režīmiem un MR-TB apkarošanu;
  • izveidota sistēma MR-TB slimnieku ziņošanai un reģistrēšanai, 2000.gadā uzsākta MR-TB slimnieku reģistra izveide;
  • 2000.gadā PVO darba grupa MR-TB apkarošanai apstiprināja Latvijas DOTS-plus programmu un iekļāva to pasaules Pilot projektu skaitā. PVO ”Green Light Committee” ir devusi iespēju Latvijai iegādāties II rindas medikamentus par ievērojami zemākām cenām.

Green Light Committee
PVO MR-TB Darba grupa ir izveidojusi „Green Light Committee”, kuras mērķis ir risināt II rindas medikamentu cenu politiku, lai valstīm ar augstu saslimstību ar MR-TB un nepietiekošiem resursiem, radītu iespēju šo pacientu ārstēšanai, kā arī veicinātu pareizu MR-TB apkarošanas projektu (DOTS-plus) izstrādi un to efektīvu ieviešanu. „Green Light Committee” sekretariāts atrodas PVO galvenajā mītnē, Ženēvā. Tā kā PVO MR-TB Darba grupa ir konstatējusi, ka galvenais šķērslis veiksmīgai DOTS-plus Pilot projektu ieviešanai ir iespēja iegādāties II rindas medikamentus, tad sadarbojoties ar lielākajām pasaules farmācijas firmām „Green Light Committee” ir izstrādājusi kopēju sadarbības programmu cīņai ar MR-TB. Zāļu ražotāji ir piekrituši samazināt medikamentu cenas, tādējādi nodrošinot veiksmīgu DOTS-plus stratēģijas ieviešanu, ievērojot visas Scientif Panel rekomendācijas. Tas veicinās veiksmīgu ārstēšanu izmantojot II rindas medikamentus un novērsīs rezistences rašanos pret II rindas medikamentiem.
Ekstensīvi rezistenta tuberkuloze (XR-TB)
2006.gadā pasaulē pirmo reii oficiāli ir publicēti dati par ekstensīvi rezistentas tuberkulozes formu. Tā ir MR-TB apakšgrupa. Šiem pacientiem tuberkulozes izsaucējs ir rezistents ne tikai pret I rindas prettuberkulozes medikamentiem, bet arī pret II rindas prettuberkulozes medikamentiem - vienu no injicējamām (kanamicīnu, amikacīnu vai kapreomicīnu) un jebkuru no fluorkvinoloniem (ofloksacīnu, moxifloksacīnu, levofloksacīnu, gaxifloksacīnu).

Informācija atjaunota: 2013.01.29 - 17:41